Šī gada ziema liks pamatīgi nobālēt! Sinoptiķi izteikuši baisu prognozi, jau par drīzumā gaidāmo ziemu

Pēc Eiropas sinoptiķu prognozēm, gaidāmā ziemas sezona var sagādāt kādus negaidītus un savdabīgus pārsteigumus. Meteorologi prognozē, ka decembrī un janvārī būs neparasti laikapstākļi, kas daudzus cilvēkus pieķers nesagatavotus. Atsevišķos reģionos laikapstākļi var radīt sarežģītus apstākļus. Slavens sinoptiķis ir pieminējis šīs iespējamās laikapstākļu anomālijas. Jāatzīmē, ka 2010. gada decembris bija viens no aukstākajiem mēnešiem, kāds jebkad reģistrēts Latvijas vēsturē.

2010. gada decembrī Latvija piedzīvoja otro lielāko reģistrēto snigšanu ar iespaidīgu kopējo 22 centimetru biezumu. Tik ievērojams sniega daudzums decembrī ir retums, jo vēsturiskie dati liecina, ka augstākais novērotais sniega biezums šajā mēnesī bijis vidēji 23 centimetri, kas fiksēts 1937.gadā.

31. decembrī Latvijā bija dažādas pakāpes sniega biezums. Visbūtiskāk sniegs uzkrājies Kalnciemā, kura dziļums sasniedza 57 cm. Cieši atpalika Rucava ar sniega biezumu 52 cm, savukārt Dobele un Rīga attiecīgi 49 cm un 46 cm. Savukārt vismazākais sniega segas daudzums konstatēts Ventspilī, mērojot tikai 25 cm, un Kolkā ar 29 cm dziļumu. Ir vērts atzīmēt, ka šie mērījumi nav mainījušies kopš to sākotnējās ierakstīšanas.

Attiecīgais datums nebūs vienīgais piemiņas gadījums Latvijas annālēs. Meteorologu prognozes liecina, ka šī gada decembris un janvāris būs ļoti neparasti, un mēs varam saskarties ar līdz šim neiedomājamiem notikumiem. Ir ļoti svarīgi skaidri norādīt precīzu nodomu vai nepieciešamību.

Lasi vēl : Visu Latviju satricina, kas nenormāls: Izrakstīšanās dienā no dzemdību nama – ģimene piedzīvo īstāko murgu

Pēc viņa teiktā, tuvojošās ziemas sezonas klimatiskos apstākļus jau iepriekš paredzējušas ilgtermiņa prognozes. Neskatoties uz to, ka šīs prognozes tiek veiktas krietni pirms laika, sagaidāms, ka tās būs ļoti uzticamas zinātniskās pētniecības sasniegumu dēļ. Saskaņā ar jaunākajiem datiem gaidāmā ziemas sezona būtiski atšķirsies no pagātnes.

Pēc eksperta ekspertīzes datiem, decembra un janvāra mēnešos temperatūra ir virs tipiskā vidējā līmeņa. Šis secinājums liecina, ka, sākoties ziemai, dzīvsudraba rādījumi pārsniegs standarta diapazonu par aptuveni vienu vai diviem grādiem pēc Celsija, un paredzams, ka janvāra otrajā pusē novirze palielināsies līdz diviem vai trim grādiem pēc Celsija.

Lai gan ideja par temperatūras paaugstināšanos var šķist pievilcīga, ir ļoti svarīgi apzināties iespējamos apdraudējumus, ko tas rada. Sasilšanas fāzēm neizbēgami seko karstuma periodi, kas noteiktos apgabalos var radīt bīstamus apstākļus, piemēram, nodevīgu ledus reljefu un sasalstošu lietusgāzi.

Meteoroloģijas eksperti ziņo, ka ziemas sezona Eiropā, arī Latvijā, ir raksturīga ar biežām klimata izmaiņām. Šīs izmaiņas galvenokārt izraisa okeāna temperatūras svārstības, kas notiek globālā mērogā, un tās izraisa neregulārus temperatūras modeļus ziemas mēnešos.