Rimi veikali paziņojuši ļoti nepatīkamu vēsti iedzīvotājiem – Tas diemžēl ietekmēs visus
Valdis Turlais, kurš ieņem SIA “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētāja amatu, apgalvo, ka pārtikas inflāciju nevar saistīt tikai ar tirgotājiem. 2000. gadā Rimi Baltija apvienojās ar Interpegro tīklu. Šīs apvienošanas rezultātā Rimi Baltija kļuva par vadošo pretendentu tirgū. Nākamajā gadā Latvijā ieradās Somijas uzņēmums Kesko Food un tika atklāts pirmais lielveikals Citymarket. Tāpat šajā gadā tika nodibināta SIA “Rimi Latvia”.
2001. gadā tika atklāts Latvijas vadošais hipermārkets – hipermārkets MAXI RIMI, kas atrodas tirdzniecības centrā Alfa. Gadu vēlāk, 2002. gadā, Kesko iepazīstināja ar pirmo zemo cenu veikalu Latvijā, kas pazīstams ar nosaukumu Supernetto.
2009. gada beigās Rimi sāka pāriet uz jaunu lielveikalu koncepciju. Šī jaunā formāta pirmais veikals Latvijā bija Rimi “Nīcgale”, kas atrodas tirdzniecības centrā “Minska”. Šī vietne tika atvērta 2009. gada 22. decembrī.
Par pārtikas cenu pieaugumu Rimi sniedzis skaidrojumu. Rimi ir dalījies argumentācijā, kas pamato savu lēmumu paaugstināt savu produktu izmaksas.
Turlais norādīja, ka ir ierasta parādība dažādos jautājumos selektīvi vainot noteiktas grupas, kuras izvēlējušās nenosaukt. Ir viegli rādīt ar pirkstiem uz tirgotājiem un nosaukt viņus par vainīgajiem. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka galu galā patērētājiem ir tiesības mainīt produkta cenu. Cenu svārstību pamatcēloņi būtiski atšķiras no tā. Šie faktori ir saistīti ar enerģijas izmaksām, ģeopolitiskajiem apstākļiem un izejvielu cenām, kas liek ražotājiem mainīt savu preču cenas.
Uzņēmums bieži apspriežas ar saviem piegādātājiem par produktu cenu pieauguma iemesliem, kā norādīja runātājs.
Lasi vēl : Rīgas slimnīcā pēkšņi mirst mamma, kura bija kopā ar savu onkoloģisko slimo dēlu! Atklājas nepatīkamas detaļas
Pēc Turlais teiktā, ir ierasta prakse, ka mēs saviem piegādātājiem uzdodam daudzus jautājumus, un mēs nesteidzamies paaugstināt cenas. Ja ir cenas pieaugums, tas nav mūsu peļņas maksimizācijas mērķis, bet gan piegādātāja cenu noteikšanas rezultāts. Mūsu piemērotie uzcenojumi nosaka mūsu peļņu.
Savas diskusijas laikā viņš atsaucās uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, īpaši norādot, ka iepriekšējā gada peļņa bija vismazākā piecu gadu laikā – tikai 2,7% no kopējiem ieņēmumiem. Tas ir pretstatā nozarei tipiskajai rentabilitātei, kas tiek prognozēta aptuveni 5% apmērā.
Turlais atzīmēja, ka Latvijā ienesīgs darījums bieži vien tiek apmierināts ar milzīgu pieprasījumu, mudinot vietējos iedzīvotājus iegādāties produktu lielos apmēros un uzkrāt tos turpmākai lietošanai.
Turlais skaidroja, ka viņu šī gada mērķis ir noturēt stabilu peļņu. Mazumtirdzniecības nozarē peļņu galvenokārt nosaka konkurence un patērētāju rīcības brīvība, pamatojoties uz viņu finansiālajām iespējām. Rezultātā ir svarīgi izvairīties no pārmērīgi augstām cenām, lai nodrošinātu, ka klienti turpina veikt pirkumus. Pretējā gadījumā uzņēmums cietīs pārdošanas zaudējumus.