Politologs: Džonsona demisija Latvijas attiecībās ar ES un NATO principiālas izmaiņas nenesīs
Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona demisija būtiskas izmaiņas Latvijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) un NATO nenesīs, taču noteikti iestāsies nenoteiktības periods, kas varētu ilgt līdz pat vairāk nekā 100 000 konservatīvo tā laika biedrs politologs. Kārlis Daukšts prognozēja, ka nākamais partijas līderis tiks iecelts par premjeru, aģentūra LETA. LETA rakstīja, ka Lielbritānijas premjerministrs ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjera amata zaudēšanu.
Taču 58 gadus vecais Džonsons paliks premjerministra amatā, līdz tiks ievēlēts jauns konservatīvo līderis. Pēc Dīursta teiktā, kamēr Džonsons ir paziņojis, ka paliks premjerministra amatā līdz rudenim, daudzi viņa partijas biedri iebilst pret viņa palikšanu premjerministra amatā.
Politologs atzīmēja, ka nenoteiktības periods daļēji varētu ietekmēt ne tikai Eiropas Savienības un NATO aktivitātes Baltijas reģionā, bet arī Ukrainu, kur Džonsonam ir liela autoritāte Ukrainas elites vidū. Dohers uzsvēra, ka Lielbritānijas premjerministra atkāpšanās var ietekmēt 2,5 miljardu eiro palīdzību Ukrainai.
Iespējams, Džonsona atkāpšanās no konservatīvo līdera amata varētu arī bloķēt Apvienotās Karalistes solītās palīdzības plūsmu. Dockschitz uzsvēra, ka neskaidrie laiki Rietumvalstu palīdzības organizācijas un struktūras ziņā nenāk par labu pašai Ukrainai agresijas kara kontekstā. Tāpat nenoteiktība nav labākais laiks NATO darbībai.
“Apvienotajā Karalistē būs smaga iekšpolitiskā cīņa. Gaidāmais process ir garš, process ir tāds, ka vispirms ir jāizveido izlases saraksts, no kura jums jāpaliek divi kandidāti, par kuriem beigās tiks balsots. , priekšā vēl ir ilgs politisks process, kam var būt lielāka ietekme uz pasaules politiku,» sacīja politologs.
Uz jautājumu, kas bija svarīgākais iemesls, kāpēc Lielbritānijas premjerministrs nolēma atkāpties, Dohercs sacīja, ka jāņem vērā Lielbritānijas demokrātijas īpatnības un nedrīkst pieļaut augstāko amatpersonu vieglprātību vai ekstravagantu uzvedību. Pēc politologa domām, tas primāri ir tēla jautājums. “Ne tikai viņa politiskā rīcība un lēmumi neļauj viņam kļūt par absolūtu valsts vadītāju, bet gan viņa politiskā uzvedība,” sacīja Dohess.