Pēdējie mēneši manā dzīvē bijuši visgrūtākie un visskaistākie! Biatlonistes Bendikas stāsts
Baiba Bendika sezonā gūja savus labākos panākumus pasaules čempionātā, kļūstot par Latvijas biatlona karalieni. Viņa kāpa uz goda pjedestālu Pasaules kausa sacensībās, iegūstot bronzu pāru stafetē kopā ar Andreju Rastorgujevu. Nedaudz vēlāk kļuva par jaunu māmiņu, bet ātri atgriezās sacensībās un izcīnīja 5. vietu sprintā pasaules čempionātā, ko Latvijas biatlona vēsturē nav izdevies sasniegt nevienai sievietei.
Dāvids Ernštreits: Kā jūtaties Ziemeļamerikā? Vai redzat iespējas biatlona attīstībai tur?
Baiba Bendika: Tur varbūt biatlons nav tik populārs, bet ir tirgus potenciāls attīstībai. Tas ir viens no sporta veidiem, kas cenšas piesaistīt daudzus un veicināt dažādību. Tur noteikti ir iespējas sportistiem.
Par tavu sezonas panākumu izšķirušos startos – kāda bija tava gaidīšana?
Man bija cerības, bet šī sezona bija neprognozējama. Taču rezultāti pārsniedza cerības, un es esmu priecīga par to.
Sagatavošanās uz pasaules čempionātu – kā tu uzturēji koncentrēšanos?
Bija grūti dienas, kad negribējās trenēties, īpaši, kad Emīls bija slimnīcā un joprojām bija jādodas trenēties. Tomēr treniņi palīdzēja saglabāt emocionālo stāvokli. Bez tiem būtu vēl grūtāk.
Pēc 5. vietas izcīņas pasaules čempionātā mani pārņēma jauka sajūta par izcīnīto TOP6 vietu. Tas ir liels sasniegums, ņemot vērā, ka daudzas sportistes palika ārpus šīs pozīcijas pat ar nullēm šaušanā vai ar vienu sodu. Prieks man bija par to, ka izdevās iegūt 5. vietu.
Neskatoties uz to, ka varēja būt medaļa, es netērēju daudz enerģijas par to. Biatlonā līdzīgas situācijas notiek diezgan bieži.
Es saprotu, ka turpmāk varēšu vairāk koncentrēties uz labajiem startiem, nevis parādītēm. Tas ir process, kurā katru reizi mācos un izaugu.
Ir jautri paskatīties uz šo situāciju no citiem skatpunktiem. Francijai ir patiešām daudz stipru sportistu, un viņu dominējošais sniegums šajā sezonā ir ievērojams. Es jutos pateicīga par to, ka varējām būt viņu ballītē un priecājos par šo unikālo pieredzi.
Distances slēpošanā un biatlonā mēs redzam līdzīgu tendenci – norvēģi dominē TOP5 vīru konkurencē. Savukārt sieviešu konkurencē situācija ir nedaudz interesantāka. Vai ir kāds skaidrojums šai atšķirībai? Vai tas ir saistīts ar paaudžu maiņu?
Norvēģijā vienmēr ir bijis tā, ka sieviešu sportistu skaits ir mazāks nekā vīriešu. Piemēram, nesenajā Norvēģijas čempionātā slēpošanā vīriešu dalībnieku skaits bija divreiz lielāks nekā sieviešu. Šāda tendence ir novērojama arī biatlona jomā, kur norvēģiem parasti ir tikai dažas ļoti stipras sievietes, bet stafetē trūkst vienas. Iemesli tam var būt dažādi, bet šāds modelis ir pastāvējis jau sen.
