Latvijā ir sācies, kas ļoti briesmīgs un baiss! Paziņota ļoti biedējoša prognoze par drīzumā gaidāmo nākotni
Katru rītu skatītājiem pavērās ainava ar skatu uz Centrāltirgu, Zinātņu akadēmiju un tirdzniecības centru “Mols”. Ļaudis, somas un čemodāni rokās, paceļas ceļā uz nepazīstamu teritoriju, nesot sev līdzi ne tikai mantas, bet arī vēlmes un cerības. Šī ainava ir lieciniece par notiekošo sociālo un ekonomisko izmaiņu virzienos Nīderlandē: pieaugošs imigrācijas plūdums liecina par valsts pievilcību cilvēkiem, kuri meklē jaunas dzīves perspektīvas.
Palielinoties pieprasījumam pēc Nīderlandes darba iespējām, redzama arī Nodarbinātības valsts aģentūras pieaugošā aktivitāte Rīgā, kur arvien biežāk notiek konsultācijas un specializēto personāla atlases aģentūras piedāvā savus pakalpojumus. Turklāt ievērojams skaits cilvēku, kuri meklē labāku dzīvi ārzemēs, tiek pārvadāti uz Nīderlandi ar mikroautobusiem, kā norādīts raidījumā “Reporters” kanālā “360TV”.
Lai arī daudzi iecienījusies galamērķis var būt Vācija, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas Nīderlandi. Ceļotāji meklē jaunas darba un dzīvesvietas perspektīvas ārzemēs, un pasažieru pārvadājumu nozare nevar ignorēt šo tendenci.
Džūlija dalījās savā pieredzē, klausoties spilgtas atsauksmes par Nīderlandi kā galveno emigrantu galamērķi, galvenokārt tās augsto algu dēļ. Mēģinot atrast augsti apmaksātu darbu Latvijā, Džūlija izvēlējās izpētīt jaunās iespējas ārzemēs. Nodarbinātības aģentūra nodrošināja stabila atalgojuma iespēju, pārsniedzot 11 eiro stundā, taču ceļš uz jaunajām perspektīvām nebija bez grūtībām – Džūlijas bērni palika Latvijā.
Būtiski ir uzsvērt, ka minimālā alga Nīderlandē ir ievērojami augsta – 1995 eiro mēnesī. Šī iemesla dēļ Nīderlandes uzņēmumi aktīvi meklē darbaspēku Latvijā, publicējot darba piedāvājumus dažādās nodarbinātības vietnēs un sadarbojoties ar Rīgā bāzētām aģentūrām, kas specializējas Nīderlandes darba iespējās.
Tomēr, dzirdot stāstus no citiem izceļotājiem, stāsts iegūst tumšus nokrāsojumus. Dzintra, piemēram, uzsver, ka viņa spēj pelnīt līdzīgu algu Nīderlandē, kas būtu nopelnāma Latvijā divu nedēļu laikā, kurā Latvijā būtu nepieciešams mēnesis vai ilgāk. Neraugoties uz to, ka viņa ir nostājusies darbā siera fabrikā, Dzintra atzīst, ka emigrācija nav viegls solis, bet Nīderlandes darba un dzīves apstākļi ir pārāki par Latvijas.
Rezultātā daudzi cilvēki izvēlas emigrēt, izmantojot nodarbinātības aģentūras pakalpojumus, kas nodrošina kopīgu mājokli par 400 eiro mēnesī, samazinot uzturēšanās izdevumus un atstājot vismaz 1300 eiro pēc izmaksu segšanas.