Cik reāli saņem uz Rokas? Salīdzinātas visas 3 Baltijas valstis un Latvija ir ļoti bēdīgā situācijā

Salīdzinot Latvijas nodokļu jomu no 2022. līdz 2023. gadam, redzams, ka notikušas tikai nelielas izmaiņas. Šīs izmaiņas būtiski ietekmējušas iedzīvotāju ienākumus, īpaši tos, kuri saņem zemākas algas. Palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga. Finanšu institūts “Swedbank” veica Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu un konstatēja, ka līdzīgas izmaiņas aizvadītajā gadā bijušas arī Lietuvā un Igaunijā.

Visas trīs Baltijas valstis šogad palielinājušas savu maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu. Latvijai pieauga līdz 500 eiro mēnesī, Lietuvai pieauga līdz 625 eiro mēnesī, bet Igaunijas pieauga līdz 654 eiro mēnesī. Papildus tam visās trīs valstīs ir palielinājusies arī minimālā alga. Latvijā minimālā alga pieauga līdz 620 eiro mēnesī, Lietuvā – līdz 840 eiro mēnesī, bet Igaunijā – līdz 725 eiro mēnesī. Ir svarīgi paturēt prātā, ka šīs summas tiek apliktas ar nodokļiem, kas dažādās valstīs atšķiras. Līdz ar to minimālās algas saņēmējs bez apgādājamiem Latvijā saņem nepilnus 535 eiro mēnesī, savukārt Lietuvā tas ir 633 eiro mēnesī, bet Igaunijā gandrīz 690 eiro mēnesī.

“Swedbank” Finanšu institūts ir veicis salīdzinošus aprēķinus divām algu grupām – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pētījuma mērķis ir izvērtēt pašreizējo darbaspēka nodokļu politikas konkurētspēju gan no darba ņēmēja, gan darba devēja viedokļa Latvijā un kaimiņvalstīs.

Ja hipotētiski katrā no trim Baltijas valstīm būtu kāds darbinieks bez reģistrētiem apgādājamiem, kurš nopelna 750 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad redzams, ka Latvijā strādājošie ir mazāki par 618 eiro, Lietuvā strādājošie saņem 579 eiro, bet strādnieki Latvijā. Igaunija saņem 709 eiro. Var novērot, ka vismazākā nodokļu atbildība darbiniekiem ir Igaunijā, kur nodokļos tiek samaksāti tikai 5% no algas pirms nodokļu nomaksas, turpretim Latvijā tiek samaksāti 18%, bet Lietuvā – 23%.

Lasi vēl : Nupat Paziņots, kur vakarā gaidāms lielākais un postošākais pērkona negaisa risks!

Analizējot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, obligāti jāņem vērā darba devēja samaksātā summa. Igaunijā šīs kategorijas augstākā nodokļu likme ir satriecoši 254 eiro, kam seko Latvija ar 177 eiro un Lietuva ar 13 eiro. Apsverot gan darba devēja, gan darba ņēmēja iemaksas, tika noskaidrots, ka Latvijā ir vislielākā kopējā darbaspēka nodokļu daļa – 33%, tai seko Igaunija ar 29% un, visbeidzot, Lietuva ar 24%.

“Swedbank” Finanšu institūta speciāliste Evija Kropa uzskata, ka, vērtējot kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas, nodokļu politikas ietekmi, nepietiek ņemt vērā tikai algu “uz papīra” vai “rokā”. Visaptveroša aina iespējama, tikai ņemot vērā visu konkrētajā algā iesaistīto pušu, tostarp gan darbinieku, gan uzņēmēju, kopējās nodokļu saistības. Analizējot Baltijas valstis, redzams, ka Latvijā ir augstākais kopējais nodokļu slogs zemākajā ienākumu kategorijā.

Iemesls tam ir vienkārši tāpēc, ka valstis, kas mūs ieskauj, piedāvā dāsnākas priekšrocības tiem, kas saņem zemākas algas. Igaunijā, piemēram, algām līdz 1200 eiro tiek piemērots neapliekamais minimums 654 eiro apmērā, savukārt Latvijā algām, kas pārsniedz 500 eiro atzīmi, tiek samazināts neapliekamais minimums 500 eiro apmērā.

Kropa uzsvēra, ka situācija mainās, kad aprēķina procesā tiek ņemts vērā 750 eiro algas saņēmējs ar vienu apgādājamo. Tas rada atšķirīgu iznākumu, salīdzinot ar nodokļu slogu kaimiņvalstīs, padarot kopējo nodokļu slogu Latvijā nedaudz zemāku nekā Igaunijā.

Vidusšķiras segmentā ir salīdzināmi modeļi. Pieņemot, ka darbinieks bez apgādājamām personām mēnesī nopelna 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas, viņa neto ienākumi Latvijā būtu 1097 eiro. Lietuvā viens un tas pats darbinieks saņemtu par 977 eiro mazāku algu, savukārt Igaunijā – par 1244 eiro lielāku algu, kas ir pieaugums par 147 eiro.

Ja darbiniekam Latvijā ir reģistrēts viens apgādājamais, viņš kabatā saņem papildus 50 eiro. Tas palīdz nedaudz izlīdzināt atšķirību ar Igauniju, taču tas rada lielāku atšķirību salīdzinājumā ar Lietuvu, jo Lietuvā nav nodokļu atvieglojumu par apgādājamām personām. Igaunija sniedz zināmu atvieglojumu tiem, kuriem ir apgādājamie, bet tikai tiem, kam ir divi vai vairāk bērni. Turklāt šie atvieglojumi netiek piemēroti katru mēnesi – pārmaksāto ienākuma nodokli var atgūt tikai reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Gadījumā, ja strādnieka alga norādīta 1500 eiro apmērā, darba devējam ir jāmaksā arī papildu nodokļi. Igaunijā tas ietver 507 eiro, Latvijā 354 eiro, bet Lietuvā 27 eiro. Tiem ar vidējiem ienākumiem valsts ar augstāko nodokļu slogu ir Latvija, kas sastāda 41% no kopējiem ienākumiem. Tam cieši seko Igaunija ar 38%, bet Lietuvā ir viszemākais nodokļu slogs – 36%.

Jāatzīst, ka Latvijas nodokļu politika satur divus progresijas līmeņus – tiek ieviests daudzveidīgs neapliekamais minimums (jo lielāka izpeļņa, jo mazāks neapliekamais minimums), turklāt ienākuma nodokļa likme pakāpeniski pieaug, pieaugot ienākumiem. Attiecībā uz darbinieku, kurš saņem 1000 eiro lielu algu, var novērot, ka uz Latviju gulstas lielākais darbaspēka nodokļu slogs (gan darba ņēmējam, gan darba devējam), kura kopējās izmaksas ir 1666 eiro. Pēc Latvijas Lietuvas kopējās izmaksas ir 1571 eiro, bet Igaunijai ir zemākās kopējās izmaksas – 1508 eiro. Baltic Kropa sniedz komentārus par nodokļu slogu salīdzināšanu.