Rogovkas iedzīvotāji nāk klajā ar savu versiju par mazās Justīnes nāvi – Atklājas drausmu lietas
Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkas iedzīvotājus atstāja šausminošais atklājums, kas izdarīts pēc pusotru mēnesi ilgas septiņgadīgās Justīnes intensīvas meklēšanas. Viņas nedzīvajā ķermenī tika atrastas vardarbīgas nāves pazīmes, un sabiedrība ir saprotami satricināta. Kamēr vietējie iedzīvotāji spriež par to, kas varētu būt izraisījis šo traģēdiju, ir svarīgi atzīmēt, ka šāds notikums ciema vēsturē vēl nekad nav noticis.
Viņi šeit bija ienācēji.
Rogovka pēdējā laikā ir kļuvusi par populāru vietu žurnālistu vidū Latvijā. Jau vakar pie Justīnes mājās atradās žurnālisti, daži ar video ierakstīšanas aparatūru, bet citi bez. Tika veiktas intervijas ar amatpersonām un iedzīvotājiem, kuri visi cīnījās ar vienu un to pašu jautājumu: kā varēja notikt tik traģisks notikums? Justīnes un viņas ģimenes dzīve bija redzama visiem.
Kā stāsta Nautrēnu biedrības galvenā kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule, viņai ar Justīnes ģimeni personīgas paziņas nebija. Tikai tuvākajiem kaimiņiem bija iespēja ikdienā tikties ar Džastini. Lai gan viņi piekopa izolētu dzīvesveidu un atturējās apmeklēt kultūras pasākumus, ģimene Džastini aizveda uz ciema publiskiem pasākumiem, piemēram, Ziemassvētku eglīti bērniem. Taču viņi nepielika daudz pūļu, lai ar kādu no draudzes sadraudzētos.
Iedzīvotāji kļūst arvien individuālistiskāki un daudzveidīgāki. Justīnes ģimene Rogovkā ieradās septembrī kā jaunpienācēji, un viņiem vēl nav nodibinātas paziņas vai draugi. Māju šajā rajonā viņi iegādājās pēc pārcelšanās no Kaunatas novada. Mēs bijām priecīgi sveikt mūsu draudzē ģimeni ar bērniem, jo viņi vienmēr ir svētība un viņu klātbūtne uzlabo kopienu. Mums bija lielas cerības, ka Rogovka viņiem būs ideāla vieta bērnu audzināšanai. Viņu rezidence atrodas pilsētas centrā, iepretim baznīcai un blakus autobusu pieturai.
Lai gan viņiem ir tuvu kaimiņi, Justīnei nebija kur iet. Savukārt viņas pazušanas dienā kaimiņi visu dienu strādāja ārā un neredzēja, ka Justīne izgāja no mājām. Pēkšņā Justīnes pazušana radīja jautājumus par viņas atrašanās vietu. Kā viņa varēja pazust, nevienam nepamanot, it īpaši, kad viņa spēlējās ārā? Šis notikums bija aizdomīgs. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka dzīvē var notikt negaidītas lietas. Iespējams, kaimiņi bija aizņemti ar savu darbu un viņiem nebija iespējas vērot, kas notiek viņu apkārtnē. Kā minēja Vigule, ne vienmēr ir iespējams visu laiku sekot līdzi kaimiņa pagalmam; jums jākoncentrējas uz saviem uzdevumiem.
Uz jautājumu par iespēju vietējiem iedzīvotājiem izrādīt jebkāda veida aizspriedumus pret Justīnes ģimeni viņu ārzemnieka statusa dēļ, I. Vigule atbildēja, ka “esam pretimnākoša kopiena, un es neticu, ka pret viņiem būtu izturējušies ar kādu diskrimināciju. viņu kaimiņi vai mūsu iedzīvotāji.
Tomēr viņi turējās pie sevis un aktīvi nemeklēja sociālos sakarus ar citiem. Viņi bija pieticīga ģimene, kas smagi strādāja, audzināja savus bērnus, un līdz Justīnes traģēdijai mēs gandrīz nezinājām par viņu klātbūtni.” I. Vigule arī minēja, ka pagastā klīst baumas, taču tās ir tikai dīkā pļāpāšana.
Kā stāsta kultūras darba organizatore, Justīnes jaunākais brālis, piecgadnieks, ir pierakstīts pagasta bērnudārzā. Viņas vecākais pusbrālis, kurš ir pamātes dēls, mācās Nautrēnu vidusskolas 8. klasē. Neskatoties uz to, ka viņu uzrunāja “Neatkarīgā”, zēna skolotājs atteicās komentēt, taču atzīmēja, ka viņš ir labi audzināts, mīksts students, kurš pastāvīgi gūst teicamas atzīmes. Pēc skolas telefons nav pieejams lietošanai. Turklāt jaunākais ģimenes loceklis, astoņus mēnešus vecs, joprojām ir augšanas procesā.
Versijām kopš sākotnējās izlaišanas ir ievērojama nozīme.
Jau no paša sākuma visā pagastā cirkulējuši vairāki konti. Protams, līdz pašām beigām visi turējās cerībā, ka, iespējams, tā ir tikai parasta nelaime vai kāds cits nejaušs notikums. Cita teorija liecina, ka tas varēja būt netīšs, bet drīzāk dusmu vai spēcīgu emociju rezultāts. Lielākā daļa šo teoriju izriet no informācijas trūkuma un izpratnes par to, kas patiešām notika. Pašreizējā situācijā lietas patiesība joprojām ir nenotverama un neskaidra.
Ņemot vērā, ka policija joprojām izmeklē šo lietu, mums nekas cits neatliek, kā izteikt saprātīgus minējumus. Vispārzināms, ka policija izpauž tikai apstiprinātu un pierādītu informāciju. Tā ir kā vēlme, ko nevar izpildīt – lai gan ir graujoši, ka Justīne tika atklāta miruša, vismaz nenoteiktība par notikušo ir beigusies. Arī man ir bērni, kuri aug, un, kad viņi bija mazāki, es šaubījos, vai atļaut viņiem spēlēties manas mājas pagalmā. Tā jūtas daudzi pagasta iedzīvotāji, liecina I. Vigules raksturojums.