VID ļoti nopietni brīdina iedzīvotājus: Daudzi var zaudēt savu naudu, ja netiks izdarīts prasītais
Septembrī apmēram pieci tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir saņēmuši oficiālas vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kurās iekļauta informācija par to, ka viņu banku kontu apgrozījums ievērojami pārsniedz oficiāli deklarētos ienākumus. Šī situācija ir radījusi bažas un interesi par to, kā šie nesakritības var ietekmēt cilvēku finanšu stāvokli un nodokļu saistības.
VID šādas vēstules izsūta, pamatojoties uz datiem, ko banka sniedz par klientu kontu apgrozījumu. Ja šis apgrozījums ir ievērojami lielāks nekā tas, kas deklarēts nodokļu deklarācijās, dienests uzsāk izmeklēšanu par iespējamiem neatbilstībām. Šādās situācijās iedzīvotāji tiek aicināti sniegt skaidrojumus par saviem finanšu darījumiem un izskaidrot, kāpēc starp banku kontā pieejamo naudu un oficiālajiem ienākumiem pastāv šāda atšķirība.
Ir būtiski atzīmēt, ka šīs vēstules nevajadzētu ignorēt, jo VID ir tiesības iekasēt nodokļus par šiem “papildu ienākumiem”. Tādējādi šis ir brīdinājums visiem, kas saņēmuši šādas vēstules, rūpīgi pārskatīt savus finanšu dokumentus un pārliecināties, ka visi ienākumi ir pareizi deklarēti, lai izvairītos no iespējamām finansiālām sekām nākotnē.
Šīs vēstules nevajadzētu ignorēt, jo, ja tas tiks darīts, VID ir tiesības iekasēt 20% ienākuma nodokļa no starpības starp faktiskajiem apgrozījumiem un oficiāliem ienākumiem. Par to brīdināja dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe raidījumā “Otkritij razgovor” Latvijas Radio 4.
Baiba Šmite-Roķe uzsvēra, ka, balstoties uz likumdošanu, bankas jau vairākus gadus ir pienākuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) datus par klientu kontu apgrozījumu, ja tas gadā pārsniedz 15 000 eiro.
Šie dati tiek salīdzināti ar personas oficiālajiem ienākumiem, un, ja bankas konta apgrozījums pārsniedz legālos ienākumus par vairāk nekā 20 000 eiro, VID sāk interesēties par šīs “papildu naudas” izcelsmi, sacīja dienesta ģenerāldirektore.
“Papildu līdzekļu avoti var būt ļoti dažādi. Tie varētu būt pārskaitījumi starp ģimenes locekļiem, kā arī nedeklarēta nekustamā īpašuma pārdošana,” sacīja Šmite-Roķe.
Viņa skaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēstulēs atkarībā no katra individuālā gadījuma pieprasa personām sniegt papildu informāciju vai skaidrojumus par to, no kurienes radušies šie liekie līdzekļi.
Dienesta vadītāja uzsvēra, ka VID rīcībā ir tikai dati par apgrozījumu, taču nav pieejama informācija par to, no kā tiek veikti šie maksājumi. Tāpēc ir nepieciešams uzdot jautājumus, lai noskaidrotu šo līdzekļu izcelsmi un pārliecinātos par to legālo raksturu.
Taču tas šajā ziņā nemaz vēl nav viss. Daudziem gaidāmas pamatīgas problēmas un iespējama naudas noņemšana, lūk kāpēc:
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā
