Jau drīzumā šīm automašīnām Latvijā tiks pilnībā liegta Tehniskā apskate un piedalīšanās ceļu satiksmē
Šajā brīdī sabiedrības uzmanība ir vērsta uz lielu notikumu, kas liek domāt par to, ka Latvijā automašīnām varētu tikt liegta tehniskā apskate, līdz ar to nelikdama tās piedalīties ceļu satiksmē. Jautājums rodas – kāpēc un kas ir šīs izmaiņas aiz kulises? Jaunākās ziņas izgaismo šo jautājumu, atklājot, ka šīs transportlīdzekļu kategorijas drīzumā varētu zaudēt tiesības uz tehnisko apskati, padarot tās nederīgas ceļu braukšanai Latvijā.
Kaut arī likumā ir paredzētas sankcijas par odometra manipulāciju, faktiski šīs sankcijas nereti netiek piemērotas. Tā rezultātā krāpnieciskas darbības paliek nesodītas, lai gan šiem gadījumiem varētu novērst, veicot vienkāršus pasākumus.
Kulbergs skaidro, ka Latvijas situāciju varētu uzlabot, sekojot Lietuvas piemēram. Viņš aicina pieņemt līdzīgu praksi, kur transportlīdzeklim, kuram atklāts odometra rādījumu manipulēšana, tiek liegta braukšana uz ceļiem. Šāds pieņēmums rada diskusijas par to, vai Latvijai vajadzētu pieņemt līdzīgu pieeju šādu pārkāpumu apkarošanā un transportlīdzekļu drošības nodrošināšanā.
Transportlīdzekļa tehniskā apskate Latvijā ietver odometra nobraukuma datu reģistrēšanu CSDD datubāzē. Šie dati tiek uzglabāti un ir publiski pieejami, ļaujot bez maksas pārbaudīt automašīnas nobraukumu, vienkārši izmantojot numura zīmi vai reģistrācijas numuru.
Šobrīd situācija ir paradoksāla – odometra manipulācijas paliek nesodītas, tādējādi atļaujot transportlīdzekļiem ar mainītiem rādījumiem darboties bez sekām. Tomēr pircējam jāuzņemas atbildība un jāveic rūpīga izpēte, izmantojot CSDD datubāzi, pirms veic transportlīdzekļa iegādi.
Latvijā ir noteikti administratīvie sodi par odometra manipulācijām vai to reklamēšanu. Taču šie sodi bieži netiek īstenoti. Iekšlietu ministrijas Administratīvo pārkāpumu departamenta dati norāda, ka pēdējos divos gados nav bijis konstatētu pārkāpumu šajā jomā, un vispār nav pietiekami informācijas par šādiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem saskaņā ar attiecīgajiem likumiem.
Šādas situācijas neefektivitāte krāpšanas apkarošanā rada nepieciešamību pēc alternatīviem sodiem. Krāpnieciskas prakses ietekmē gan patērētājus, gan nozari, radot maldinošu vidi, kamēr likumpārkāpēji paliek nesodīti un turpina darboties. Šāda sistēmas trūkumi prasa rūpīgu izvērtēšanu un alternatīvu sodu ieviešanu, lai efektīvi apturētu šādas krāpnieciskas darbības un aizsargātu patērētājus un nozari.
