Atklāta noklusētā patiesība Raimonda Paula sievas mūžībā aiziešanas īstais iemesls
Mediju avoti beidzot ir noskaidrojuši, ar kādu slimību bija cietusi Raimonda Paula sieva, un šī ziņa tika atklāta publiski. Maestro uzsvēra svarīgu mirkli, kad viņi sāka savu kopdzīvi no nulles, sniedzot smaidu, atceroties viņu vienkāršās, taču bagātīgās mīlestības pilnās kāzas. Raimonds atzinīgi vērtēja to, ka viņu attiecības uzsākās ar dziļu un patiesu mīlestību, neatkarīgi no finansiālās situācijas vai citiem materiāliem apstākļiem.
Neskatoties uz to, ka vēlāk Raimonds varēja atļauties sievai iegādāties dārgāku gredzenu, Lana izvēlējās saglabāt vienkāršu zelta riņķīti. Viņa turpināja novērtēt un cienīt to vienkāršo un patieso mīlestību, kas viņus apvienoja.”
Tātad, pēc mediju avotu atklāšanas, tagad ir zināms, ar kādu slimību bija saslimusi Raimonda Paula sieva. Anna Marija, Raimonda Paula vecākā mazmeita, nesen dalījās ar jaunu informāciju par savas mīļākās personības – vecmāmiņas Lanas – veselības stāvokli Laumas Lapsas jaunākajā publikācijā “Šie Ziemassvētki būs citādāki“, kura ir redzama žurnālā “Privātā Dzīve”.
Anna Marija detalizēti apraksta, ka brīdī, kad Lana uzzināja par 4. stadijas vēzi, situācija bija neizsakāmi smieklīga un sāpīga vienlaikus. “Lana pastāvīgi apmeklēja ārstus, taču neviens nevarēja viņai skaidri pateikt, ka viņa cīnās ar vēzi.”
Tajā dienā, kad Lana bija iecerējusi sākt ķīmijterapiju, nejauši nokrītot, viņa nesagaidīti salauza gūžu. Šī negaidītā traģēdija padarīja situāciju vēl sarežģītāku, un Annemarija dalās ar saviem pārdzīvojumiem par to, kā ģimene risināja šo neparedzēto pagriezienu veselības stāvoklī.
Lai arī pirmajā mirklī tas šķita kā briesmīga nelaime, Annemarija atzīst, ka šī pieredze palīdzēja ģimenei kopā nostiprināties un rast spēku saskarties ar neparedzētajiem izaicinājumiem. Viņa uzsver, cik svarīgi ir atbalsts un optimisms grūtos brīžos, un viņas stāsts sniedz iedvesmu citiem, kuri piedzīvo līdzīgas grūtības.
“Aizvedām Lanu uz klīniku, un man vēl skan ausīs viņas vārdi: ‘Jā, es atbraukšu, šādas operācijas jau neaizņem ilgu laiku.’ Šie vārdi skanēja kā cerības migla, neuzsverot, ka liktenīgā operācija pārvērtīs viņas dzīvi. Pēc šīs operācijas, kas likās veiksmīga, ārsts mums izstaroja sirdsapgriezošu ziņu: ‘Operācija bija sekmīga, bet diemžēl viņas sirds apstājās.’
Šajā brīdī mūsu pasaule sabruka. Annamarija atklāj, ka ķīmijterapijas dēļ cilvēkiem izkrīt mati, bet šajā gadījumā mati bija vairāk nekā tikai fiziska izpausme – tie bija daļa no Lanas identitātes. Vēža dēļ viņai būtu sāpējusi katrā noņemtā matu, kļūstot par neveiksmes simbolu. Annamarija pārdomā, vai šis process būtu devis mieru viņas mātes nogalē, un viņa nevar atbrīvoties no šīs sāpīgās izvēles grūtībās.
